Dažas dienas iepriekš jau rakstiju par demo versiju un dalītajiem iespaidiem to spēlējot. Beidzot līdz publikai ir nonākusi arī pilnā versija. Vai skats uz spēli ir mainijies un arī otrā daļa bija vienkārši tikusi pie slikta demo?

Ja iepriekš Dirt un Grid bija dažādas spēles ar atšķirīgām filozofijām, tad tagad pateicoties Grid panākumiem, Codemasters ir centušies Dirt 2 pēc iespējas pielīdzināt talantīgajam asfalta brālim.

Spēlētājs karjeru sāk kā nepazīstams offroad braucējs, un palēnām ceļ karjeru iegūstos jaunas licences un kontaktus profesionālajā sportā. Atšķirībā no pirmās daļas, šoreiz offroad disciplīnas nav  vairs tik daudzveidīgas un veidotāji ir koncentrējušies uz 5 disciplīnu veidu perfekcionēšanu. Visiem Dirt 2 spēlēt gribētājiem ir jāņem vērā viens svarīgs fakts – Dirt 2 vairs nav rallija spēle, bet gan offroad spēle. Rallijs aizņem vairs tikai, labi ja 1/5 daļu no spēles un tas pats ir bēdīgā pozīcijā.

Rallija čempionāts tagad aprobežojas ar maksimāli 5 trasēm turnīrā, kuras reāli viena no otras neatšķiras, bet ir izvietotas 5 dažādās pasaules malās. Spēlē vairs nav lietainās Japānas un Lielbritānijas trases, vairs nav Zviedrijas sniegotie līkumi, ir palikuši vairs tikai vienveidīgi grants ceļi, kas gan ir rallija mugurkauls, taču neapmierinās kārtīga rallija fana vajadzību pēc kārtīgas, daudzveidīgas rallija pieredzes. Praktiski visās disciplīnās trases ir pilnīgi vienādas, atšķiras tik pāris modeļi ceļa malās, un pāris rallijkrosa sacensības, kuras norisinās naktī.

Bez augstāk minētās disciplīnas, spēlē pieejamas īsas rallijkrosa trases, bagiju sacensības, putuplasta kluču dauzīšana pa trasi, rallijkross ar sektoru laika rekordu uzstādīšanu, klasiskais Lap Knockout, džipu reidi un mistisks augstas klases rallija paveids, bez navigatora, kas agrāk saucās Hillclimbing, bet tagad Trailblazers. Un šie veidi ir atbilstošāki jaunajam spēles stilam, nekā klasiskais, nopietnais rallijs.

Mašīnu skaits spēlē nepārsniedz 35, kas ir smieklīgs cipars salīdzinājumā ar citām modernajām braukšanām. Pēc Forza vai tā paša Grid. Papildus vēl, bagiji, kā parasti visi izskatās vienādi. Gribētos teikt, ka transporta līdzekļu vietā veidotāji ir koncentrējušies uz trašu daudzumu, taču tā nebūtu taisnība. Arī trases nav neticami daudz, un lielākā daļa disciplīnu notiek pa vieniem un tiem pašiem ceļiem uz priekšu un atpakaļ. Varētu teikt, ka Codemasters vispār nav īpaši koncentrējušies uz sākuma satura daudzumu, acīmredzot, lai pēc tam vairāk nopelnītu uz DLC pamata, kas gan nekad agrāk nav bijis Codemasters jājamzirdziņš, taču šoreiz pirmie DLC jau ir paspējuši iznākt, tiesa gan uz konsolēm.

Liels prieks par AI kvalitāti. Kā jau minēju iepriekš pati braukšanas daļa ir patiešam laba. Datora vadītie pretinieki ir diezgan izaicinoši un spēcīgi un ir labi jāapgūst gan konkrētā automašīna, gan trases, lai cīnītos par uzvarām uz maksimālajiem grūtības līmeņiem. Bez tam nevar aizmirst arī par mašīnu regulēšanu pirms katras vienas minūtes sacensības, lai iegūtu dārgās sekundes daļas pateicoties braukšanas stilam pielāgotam regulējumam. Lieki skaidrot, ka katra mašīna vadās pavisam savādāk, atkarībā no svara, izmēra un jaudas. Tā kā pie mašīnu izvēles tiek attēloti 3 maznozīmīgi parametri pilnīgiem infantiem, nākas kārtīgi iztestēt katru mašīnu, lai atrastu tieši to, kas domāta tev.

Pateicoties popsīgajam uzstādijumam, smagi cietuši ir sacensību garumi. Acīmredzot vidējā mērķauditorijas infanta  uzmanības noturēšanas laiks nepārsniedz 2 minūtes, jo grūti atrast sacensības, kas būtu garākas par šo ciparu. Vēl sliktāku situāciju padara fakts, ka ielādes pirms un pēc katras sacensības aizņem vairāk par 10 sekundēm. Tātad 20 sekundes ielāde, 1,5minūtes sacensība. Izrēķiniet paši cik procentuāli no visa laika varat normāli spēlēt. Pateicoties ūberkrutajam 3D menu, kas tiek bezjēdzīgi ielādēts pēc katras sacensības, laiki starp reālu braukšanu ir pārspīlēti lieli. Pēc katras sacensības galvenajam varonim ir jāizkāpj no savas automājas un jānoklausās bezjēdzīgi vienas rindas teksti no sīvākajiem pretiniekiem. Jēgu šim pasākumam, tā arī neesmu sapratis.

Kā jau minēju demo versijas aprakstā, fizika beidzot ir nostrādāta un patiešam laba. Acīmredzot, šoreiz par pamatu ir ņemti Grid uzstādijumi. Tieši tas pats ar bojājumu modeli, kas ir viens no labākajiem braukšanu pasaulē. Grafiski spēle ir izaugusi no Dirt 1 specefektu un apgaismojuma dēļ, kas nopietni uzlabo vizuālo tēlu, taču nepieprasa labāku PC par pirmo Dirt versiju. Ieskaņojums ir kvalitatīvs. Mašīnu skaņas un navigatoru teksti ir labā kvalitātē. Mīnuss ir muzikālais pavadījums, ja vien neesat emo roka fans. Skaņu celiņš sāk atgādināt NFS sēriju, kur koledžroks un emo roks mijas ar lētu klubu house mūziku. Tā, kā mūzika neskan braukšanas laikā, tad acīmredzot šo muzikālo eliti ir jāizbauda miljono reizi izkāpjot no tā nolādētā vagoniņa pēc kārtējās sacensības un noklausoties konkurentu ģeniālās atklāsmes, par to cik izcils braucējs tu esi.

Liela deva spēles šoreiz.. Nē pareizi būtu teikt, lielākā deva spēles, šoreiz ir profila čubināšana nevis pati braukšana. Spēlētajs var dekorēt savu mašīnu, mainīt krāsojumus. Bez tā var attīstīt attiecības ar citiem braucējiem un ar tiem sadraudzēties (!!!), pēc tam kopīgi iet iedzert alu un uzspēlēt biljardu, kas varētu parādīties nākamajā DLC, ņemot vērā Dirt 2 kopējo atmosfēru. Patiešām ir jāveido attiecības ar citiem braucējiem, ar kuriem, tad vēlāk var apvienoties komandā, uz komandu sacensībām. Bez standarta Archievmentiem, spēlē ir arī missijas, par kurām var iegūt papildus pieredzi. Ar pieredzi var atvērt jaunus dekorus mašīnai, un jā starpcitu arī jaunas sacensības.

Dirt 2 nākas uztvert ar dalītām izjūtām. Kolins Makrejs, noteikti kapā griežas kā ventilators un turpinās to darīt, kamēr spēle netiks pienācīgi pārsaukta par Ken Block Dirt 2. Pats braukšanas process ir lielisks – grafiski pievilcīgs un ērti vadāms, ātri apgūstams, taču viss pārējais spēlē ir diezgan kaitinošs, nogurdinošs un lielā mērā bezjēdzīgs. Tiem, kas fano par Need For Speed, šī Dirt versija būs tieši pa prātam, visiem pārējiem varētu nepatikt jaunās prioritātes. Pēc Codemasters domām, community, sacīkšu mašīnas salona dekorēšana un archievementu atvēršana ir daudz svarīgāka par pašu braukšanu. Ja tā, tad Dirt 2 vispār varēja uztaisīt par Race Driver menedžeri, nevis braukšanas spēli. Ņemšanās ap savu profilu un mašīnas dekorēšana pilnīgi noteikti ir pievienojusi kārtīgai rallija spēlei lielu devu sievišķo hormonu, kas tad arī šoreiz ir dominantie, jo pati braukšana ir kā papildus minispēle, ko var pa laikam izpildīt, kad gribas atvilkt elpu no draudziņu iegūšanas starp citiem braucējiem. Taču tās dažas minūtes, ko pavadīsiet patiešam braucot, visticamāk izbaudīsiet.

Vienā teikumā: Būtu bijusi ļoti laba braukšana, ja nebūtu pārāk daudz uzmanības pievērsts citām lietām nevis pašai braukšanai.

 

No bloga - speeles.com